Ar Slēpēm pa Alpiem
kalnu slēpošana Austrijā
Zillertal, Austria
19.12.2009. – 27.12.2009.

Kā jau visi labi zina – VeloTūristi neguļ arī ziemā. Nomainot savus velosipēdus pret kaut ko vairāk piemērotu šim gadalaikam, sezona nebeidzas nekad. Pagājušajos divos gados esam izmēģinājuši vairākus kalnu slēpošanas/ snovošanas potenciālos galamērķus Slovākijā, Bosnijā un Somijā. Tika iegūta pietiekami laba pieredze, tāpēc tagad VeloTūristus ar pliku roku paņemt vairs neizdosies – un Slovākijā vai Bosnijā, pat piesolot „konpekti”, nesanāks iemānīt.

Šogad Zillertal – Austrijas dižie un varenie Alpi ar vienu no lielākajiem kalnu slēpšanas reģioniem Eiropā. Kūrortā ir 169 pacēlāji un kopējais nobraucienu garums ir 640 km. Lai aptuveni sanāk iztēloties, kā tas viss varētu izskatīties dzīvē – var aplūkot interaktīvo karti, kurā ir iespēja virtuāli paviesoties praktiski katrā šī reģiona virsotnē. Runājot par trašu klasifikāciju – šeit ir tā vieta, kur spēs sevi realizēt katrs ziemas mīļotājs, proti, ļoti daudz ir „zilās” trases iesācējiem, daudz  „sarkanās” – vidējiem braucējiem, nu un, protams, tas, ko varbūt daudz grib, bet nevar atrast cituviet – daudz ekstrēmo – „melno” trasīšu. Interesanta liekas trase ar nosaukumu „Harakiri” (ne pa velti tāds nosaukums), kura ir stāvākā visā Austrijā (78%). Iesaku paskatīties bildes un video – brrrr. Svarīgi piezīmēt, ka Zillertal ir populārs un piesaistošs ne vien kalnu slēpotājiem, bet tiek augstu vērtēts arī distanču slēpotāju vidū. Apgabalā ir virs 200 km perfekti sagatavotu trasīšu ar iespēju slēpot gan slīdsolī, gan klasiskajā stilā.

Nokļūšana Austrijā – kā parasti ar diviem Renault Traffic 9-vietīgajiem busiņiem. Dzīvosim VeloTūristu ziemas rezidencē, pašā Tirolas sirdī. Tā ir tipiska divstāvu Alpu akmens/ koka mājiņa, kurā visu nedēļu mitināsimies tikai mēs. Mājiņa atrodas dažu minūšu attāluma no pirmā Zillertal kalnu kūrorta pacēlāja (ar distanču slēpēm  – var sākt slēpot jau no mājas sliekšņa). Tā ir aprīkota ar visu, kas vien var mums likties nepieciešams un noderīgs. Sākot ar cepeškrāsni, beidzot ar slēpju istabu un zābaku žāvējamo telpu (arī WiFi gultā – bet kompīts jāgādā pašiem). Istabiņās mitināsimies pa 2 līdz 4 cilvēkiem katrā. Lai gūtu arī nelielu vizuālu ieskatu, var spiest šeit.

Izmaksas ir 285 Ls, kurās ir iekļauti visi transporta izdevumi un dzīvošana. Galvenie papildus tēriņi ir pacēlāja karte (166 Euro – 5 dienas, visiem 169 pacēlājiem; bērniem un tīņiem attiecīgi par 50% un 20% lētākas), ēšana (cenu ziņā līdzīga aina kā Latvijā, atkarīgs no katra cilvēka ēšanas paradumiem un apmēriem). Lai gan ciematā ir arī restorāni un kafejnīcas,  ir silti ieteicams paņemt pēc iespējas vairāk ēdiena no Latvijas (uz muguras nav jānes, un mājiņā ir lieliska virtuve šmorēšanai). Un, ja vēl nav uztaisīta apdrošināšana, tad būtu vēlams uztaisīt arī to (~10Ls). Savukārt, distanču slēpotājiem par nogreiderētajām un apgaismotajām trasēm nav jāmaksā itin nekas, līdz ar to vienīgās iespējamās papildizmaksas būs ēšana un apdrošināšana.

Protams, ir iespējams arī kombinēt abus iepriekš nosauktos ziemas priekus, slēpojot gan no kalna, gan pa līdzenumiem. Līdz ar to droši var un vajag ņemt līdzi (no Latvijas) visu savu inventāru – vietas busiņā ir pietiekoši. Tiem, kam nav sava inventāra – palīdzēsim un pastāstīsim, kur to var noīrēt (noteikti LV, jo te tas ir tik pat kvalitatīvs kā Austrijā, bet reizes 5 lētāks). Zillertal areālā ir izveidotas arī trases (ar kopējo garumu virs 20 km), kas ir speciāli paredzētas braukšanai ar ragaviņām – tāpēc tie, kuri ar slēpēm ir uz jūs nepaliks novārtā.

Tātad, ja Tu esi PAR šāda veida aktivitātēm, ko fiziski un emocionāli nevar darīt ne Rīgā, ne arī kādā citā Latvijas pilsētā, bet var darīt Austrijas Alpos – droši zvani vai raksti, un 2009. gada Ziemassvētkus svinēsi kopā ar VeloTūristiem!

________________________________________________________________________

Ar Distancenēm pa Lapzemi
distanču slēpošana Somijā
Yllas, Finland
13.02.2010. – 21.02.2010.

Man patīk jociņš – Nāk rudens izgreznot Latviju, bet nepūlies necenties tā, mēs visi jau ārzemēs tik un tā. Līdzīgi varētu stāstīt par visiem Latvijas gadalaikiem – arī februāris var necensties, tik un tā visi slēpotmīļi nelolo īpaši lielas cerības atrast sniegu Latvijā, vēl jo mazāk Rīgā, tāpēc, nu jau trešo gadu pēc kārtas ņemsim koferi uz sniegbalto Lapzemi, kas Somijā aiz polārā loka. Un tāda iespēja ir arī Tev!

Iepriekšējos 2 gadus dzīvojām ciematiņā ar nosaukumu Pyha, līdz ar to arī slēpošanas areāls 2 gadus ir bijis vairāk vai mazāk vienāds. Lai gan katru vakaru visi gudri sēdējām pie kartēm un domājām, kā izplānot maršrutu tā, lai tas neatkārtotos, tik un tā laiku pa laikam uzgājām vietiņas, par kuram varēja pateikt: „Hei, mēs jau te bijām!” Tapēc šogad būsim ļoti oriģināli (nu tik oriģināli, ka pašiem prieks) nebrauksim uz Pyha, bet gan uz Yllas. Protams, tā nav Austrālija, nav arī Kanāda, bet gan tā pati Somija un Lapzeme. Nav aiz trejdeviņām jūrām, bet tomēr savi 200 km prom no Pyhas, kas nozīmē, pavisam jaunas trasītes. Tā kā Yllas un Pyha atrodas praktiski uz vienas paralēles, tas nozīmē, ka sniega daudzums būs tāds pats, proti, līdz kaklam.

Yllas, kā kūrorts distanču slēpotājiem skaitās ļoti labs, tajā ir virs 330 km perfekti nogreiderētu trasīšu, kas ir paredzētas slēpošanai gan slidsolī, gan klasiskajā stilā (divas špūrītes katrā virzienā). Aptuveni 40 km no trasīšu ir apgaismotas, kas ļauj slēpot arī diennakts tumšajā laikā (jāpiebilst, ka aiz polārā loka ziemā satumst diezgan ātri, tāpēc apgaismotas trasītes ir perfekts bonus vakara treniņu cienītājiem). Runājot par grūtuma pakāpi – lielākā daļa trašu ir perfekta arī iesācējiem, proti, ir līdzenas. Lai gan vispārējais trašu augstums ir no 191 – 540 m.v.j.l, tas nozīmē, ka arī “spicie” atradīs piedzīvojumus un izaicinājumus. Daudzas trases vijas cauri Pallas – Yllas Nacionālajam parkam, tā ka būs, kur aci pamielot slēpojot. Salīdzinot šos datus (kopējais trasīšu garums, izgaismotās, reljefs utt.) ar mūsu iepriekšējo 2 gadu galamērķi Lapzemē, ir nojaušams, ka Yllas tik tiešām būs paradīze, jo Pyha, visi šie rādītāji bija krietni švakāki, bet tik un tā jau likās ka esam „kosmosā”. Tā ka droši sākam vaskot slēpes – izslēposimies kārtīgi!

Gluži tāpat kā Pyha, arī Yllas nav apdalīta ar “pampakiem”, tas nozīmē, ka arī kalnu slēpošana un snovošana te notiek pilnā sparā. 62 nobraucieni, 29 pacēlāji, garākais nobrauciens 3 km un augstumu starpība 463 m. Kopskaitā nobraucienu garums pārsniedz 50 km, no kuriem 30 km ir apgaismoti. Te ir notikuši arī vairāki World Cup (Pasaules Kauss) slalomā – tā neko! Runājot par VeloTūristu pieredzi, parasti 80% no mums visiem vismaz vienu reizi nedēļas laikā nobrauc ar slalomenēm no Lapzemes kalna. Tāpēc, ja mājās mētājas gan slaloma slēpes, gan distancenes – jāņem abas. Protams, arī snows un ragavas var noderēt. Arī par “sīčiem” te ir padomāts.

Yllas – tas ir apgabals, kura kodolā ir 2 miestiņi Äkäslompolo un Ylläsjärvi, kuros tad arī dzīvo visi slēpotāji un ziemas baudītāji. Arī VeloTūristu šī gada rezidencei ir ielozējusies viena jauka guļbūves mājiņa (manuprāt, te savādāku nemaz nav) iekš Ylläsjärvi. Mājiņā ir pilnīgi viss, kas mums varētu būt nepieciešams pavadot tur nedēļu. Tātad mūsu rīcībā būs pilnībā iekārtota māja ar virtuvi, dušu, tualeti, saunu, drēbju žāvējamo skapi. Tiešām, neviens nebūs vīlies atbraucot uz šo ziemas pili. Parasti visi latvieši ir jauki pārsteigti – jo visas mājiņas šeit ir perfektas.

Runājot par saunu – tā, protams, ir neatņemama somu mājas sastāvdaļa, ko tik ļoti ir iecienījuši ari VeloTūristi. Parasti tā tiek ieslēgta līdz ko mēs pārnākam mājās no slēpošanas, un lecam tai iekšā uzreiz pēc vakariņām un ar šādiem – tādiem pārtraukumiem mērcējamies un baudām līdz pat naktij, protams, protams, pēc katras reizes ņurkojam milzīgajās sniega kupenās, kas ir uzreiz aiz saunas durvīm.

Ēšanas darbi parasti notiek uz vietas mājiņa – te ir visa veida trauki, ierīces un agregāti, kas nodrošina iespēju pagatavot jebkādu ēdienu. Protams, pastāv iespēja ieslīdēt kādā no 15 kafejnīcām, kas atrodas trasīšu malās. Ciematiņā ir arī pārtikas veikals, kurā pilnīgi visu var nopirkt par cenām, kas praktiski ir vienādas ar Latvijas. Bet paši parasti ņemam daudz pārtikas no Latvijas (vietas mašīnā daudz, uz pleciem nav jānes), tas zināmā veidā padara mūs neatkarīgus no veikaliem (izņemot, protams, piena produktus – tos īpaši ilgam laikam nevar sapirkties). Bet griķus, maizi, zirnīšus utt.– un kā vēl var salādēt līdzi. Krāna ūdens kvalitāte Somijā ir teicama, tapēc dzeram parasti to.

Brauksim uz Lapzemi ar Renault Traffic busiņu, ko no Tallinas līdz Helsinkiem (un atpakaļ) pāri Somijas līcim pārvizināsim ar prāmi. Izbraukšana no Rīgas (Strēlnieku laukums – pretī RTU galvenajai ēkai) 13. februāra rītā (agrā) un jau vakarā (vēlā) būsim Ylläsjärvi.

Dalības maksa – 285 Ls. Tajos ir iekļauti visi transporta izdevumi (prāmi ieskaitot) un naktsmājas Lapzemē. Pašam būs jāparūpējas tikai par ēšanu (ko un cik katrs ēd), kā arī šad un tad noder apdrošināšana (jā tādas vēl nav). Inventārs – ja ir, tad jāņem līdzi, un ja nav tad jānopērk/ jānoīrē te pat Latvijā, no pieredzes varu pateikt, ka Somijā tas maksā ļoooti dārgi un nav ne par “kapeiku” labāks par šeit pieejamo. Par inventāru droši ar jautāt mums – nokonsultēsim un ieteiksim! Un pats galvenais un patīkamākais, ka par perfekti sagatavotajām un uzkoptajām distanču slēpošanas trasītēm nav jāmaksā itin nekas! Bēdīgāka aina ir ar kalnu slēpošanu, ja gribēs izmantot pacēlājus, tad nāksies šķirties no pāris desmitiem Euro dienā, bet tā jau ir visur pasaulē.

Domājams, ka pietiekoši skaidri ir izstāstīts, kā tiks aizvadīta jaunā 2010. gada 7. nedēļa. Patiesībā nekas nerunā tik labi (šajā gadījumā), kā bildes no iepriekšējo gadu braucieniem. Tāpēc, lai gūtu papildus iespaidus, emocijas un motivāciju – piedāvāju iegriezties VeloTūristu Fotogalerijā.